Skolotāji atkal tika ņemti “pie mēles”. Tiem, kuri neizturēja valodas pārbaudi, nācās atvadīties no darba.
Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta datiem nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ šajā mācību gadā atlaisti 29 pedagogi, ziņo aģentūra LETA. Valsts valodas centrs kopumā ir konstatējis 64 pedagogus ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. No tiem 16 ir uz laiku darbnespējīgi, 15 ir atstādināti no darba, bet četri ir nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi.
Nepietiekamas valodas zināšanas galvenokārt konstatētas Rīgas un Liepājas skolotājiem – attiecīgi 25 un 11 vispārējās izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Arī Daugavpilī 11 skolotāji nezina latviešu valodu atbilstošā līmenī. Šie skolotāji strādā sporta skolā, speciālās izglītības iestādē un tehnikumā.
Rēzeknē seši vispārējās izglītības iestāžu pedagogi nezina latviešu valodu atbilstošā līmenī. Nepietiekamas valodas zināšanas ir konstatētas arī Zilupes, Ludzas, Preiļu, Mārupes un Jūrmalas skolotāju vidū, taču viņu skaits ir salīdzinoši neliels.
Nepietiekamas latviešu valodas zināšanas tika konstatētas 12 vispārējās izglītības iestāžu, 11 bērnudārzu, divu sporta skolu, kā arī vienas speciālās izglītības iestādes un viena tehnikuma pedagogu vidū.
Saskaņā ar Izglītības likumu, ja tiek konstatēts, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam zināšanu līmenim, tas nekavējoties tiek fiksēts pedagogu reģistrā.
Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt pedagoga atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz valodas prasmes pārbaudes kārtošanai. Ja skolotājs trīs mēnešu laikā nenokārto valsts valodas prasmes pārbaudi, viņa darba attiecības tiek izbeigtas.
LETA jau ziņoja, ka šogad par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, administratīvi sodīti 144 skolotāji, saņemot brīdinājumu vai naudas sodu vidēji no 35 līdz 120 eiro apmērā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša vairākkārt ir uzsvērusi, ka pašvaldībām kopā ar skolu direktoriem ir jānodrošina, lai skolotāji latviešu valodu prot ne tikai “uz papīra”.
Ministre uzsvēra, ka pašvaldībām jau tagad ir jāapzinās situācija un jāizmanto paredzētie atbalsta pasākumi, nevis jāgaida, kamēr inspektori atradīs risinājumu. Pēc ministra domām, pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa atpakaļ nav.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
