Darba zaudēšana vienmēr ir nepatīkama, jo tā rada daudz neskaidrību par nākotni. Ir loģiski, ka šāds notikumu pavērsiens izraisa ļoti nepatīkamas emocijas, kuras gribas kādam izpaust, un tieši šeit nāk talkā sociālie mediji. Neraugoties uz vilšanos, ir dažas lietas, kuras nevajadzētu atcerēties publicēt sociālajos plašsaziņas līdzekļos pēc darba zaudēšanas.
Dažu pēdējo mēnešu laikā tūkstošiem cilvēku visā pasaulē ir zaudējuši darbu. Īpaši izteikti tas vērojams ASV, kur lielākie tehnoloģiju uzņēmumi – Amazon, Meta, Twitter, Microsoft un citi – ir atlaisti tūkstošiem darbinieku. Atsaucoties uz Fortune, daudzi sarūgtinātie cilvēki ir publiski pauduši savas emocijas – sociālajos tīklos viņi ir dalījušies savos stāstos par atlaišanu un to, kā tā ir ietekmējusi viņu dzīvi.
Eksperti norāda, ka brīžos, kad dominē tādas emocijas kā dusmas, bailes un panika, labāk neko nepublicēt sociālajos plašsaziņas līdzekļos, jo tas var atstāt negatīvu ietekmi nākotnē, ievērojami apgrūtinot jauna darba atrašanu. Eksperti uzsver dažus sarkanos karodziņus, uz kuriem vērš uzmanību jaunie darba devēji.
Nerakstiet, kad esat dusmīgs
Darba tirgus eksperte Šellija Kreina (Shelley Crane) norāda, ka tad, kad cilvēks ir dusmīgs, viņš var izteikties tā, ka īsti nedomā, un tas var radīt negatīvas sekas nākotnē.
“Neiekrītiet lamatās, rakstot negatīvas lietas par savu bijušo darba devēju vai iemesliem, kāpēc darba attiecības tika pārtrauktas. Protams, šeit var būt dažādas problēmas, bet to nevajag izcelt publiski,” norādīja Crane.
Koncentrējieties uz to, ko esat sasniedzis, nevis uz to, ka zaudējat darbu.
Eksperti norādīja, ka sūdzēšanās par zaudēto darbu nav labākais veids, kā sevi parādīt. Labāk ir atjaunināt savu CV un uzsvērt savus sasniegumus un iepriekšējā darbā paveikto.
“Dalieties ar saviem sasniegumiem, pastāstiet par to, par ko esat bijis atbildīgs, un izceliet savu vērtību. Tas ir daudz svarīgāk par darba zaudēšanu,” norāda Salt mārketinga vadītāja Dženifera Vuda.
Neminiet bijušos kolēģus
Protams, aizejot no darba, kolēģus savā vēstulē var pieminēt – bet tikai tad, ja vēlaties pateikt paldies un atcerēties viņus no labākās puses. Bentley Lewis Lewis dibinātājs Lūiss Malehs norāda, ka tieši bijušie kolēģi nākotnē var atdot jaunus darba piedāvājumus, īpaši, ja iepriekš esat strādājis lielā uzņēmumā.
“Pat ja jūs atlaiž, aiziet no darba ar cieņu un cieņu. Joprojām, kā tu jūties, tu nezini, kur dzīve tevi aizvedīs nākotnē.
Tas ir grūti, jo rēķini netiek gaidīti, taču ir svarīgi saglabāt cieņu citu acīs. Nākotnē tas var ļoti labi atmaksāties,” saka Malehs.
Tāpēc nav ieteicams atlūguma rakstos pieminēt kolēģus. Protams, ja ir vēlme pateikties viņiem par labo sadarbību, to var darīt.
“Ir slikti emociju pilnos, negatīvisma pilnos rakstos pieminēt bijušos kolēģus. Viņi to atcerēsies. Galu galā daži bijušie kolēģi nākotnē var piedāvāt jums jaunu darbu,” uzsver eksperts.
Sagatavojieties darba intervijām
Ja esat izdarījis atzīmi LinkedIn, ka esat atvērts darba piedāvājumiem, iespējams, ka darba intervijas ir nenovēršamas. Tāpēc ir svarīgi tām sagatavoties. Crane norāda, ka pēc darba zaudēšanas ir labi spert soli atpakaļ un saprast, kādu darbu vēlaties nākotnē un kad vēlaties sākt strādāt.
Esi aktīvs arī tad, kad nestrādā.
Schling Careers Consultancy konsultants Alistairs Stirlings (Alistair Stirling) uzsver, ka ir svarīgi būt aktīvam arī tad, kad jums nav darba. Tas var būt brīvprātīgais darbs, kursi. Galu galā šāda aktivitāte var izrādīties ļoti noderīga intervijās; tā pierādīs, ka esat aktīvs cilvēks.
Neatklājiet konfidenciālu informāciju par savu iepriekšējo darbu
Rūpīgi sagatavots profils, kas informē par jūsu sasniegumiem, prasmēm, apgūtajiem kursiem u. c., ir liels pluss. Tomēr ir svarīgi būt uzmanīgiem, lai nepubliskotu konfidenciālu informāciju par saviem pienākumiem, īpaši, ja jūsu iepriekšējā darbavieta ir saistīta ar kaut ko specifisku.
“Jums ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz to, ko publicējat sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Tas attiecas gan uz personīgās, gan profesionālās dzīves sfēru, kā arī ar darbu saistītu konfidenciālu informāciju,” uzsver FlexJobs eksperts Doug Ebertowski.
