Mājas kaķēni ne vienmēr ir tik mājīgi: daži no tiem dodas ārā, īpaši tie, kas dzīvo privātmājās, un daži ir dzimuši un visu mūžu nodzīvojuši kā pagalma kaķi.
Tajā pašā laikā viņi ne tikai ēd cilvēku atstātos ēdiena atlikumus, bet arī medī kā īsti plēsēji. Un šādu pusdzīvnieku kaķu pasaulē ir tik daudz, ka daži ekologi pat veic īpašus pētījumus, kuros analizē kaķu nodarīto ekoloģisko kaitējumu (taisnības labad jāpiebilst, ka ekoloģiskais kaitējums tiek aprēķināts arī suņiem).
Kas kļūst par kaķa upuri? Mēs parasti iedomājamies, ka kaķis noķer peli vai putnu. Ir viegli iedomāties kaķi, kuram zobos ir pūce. Taču ir grūti iedomāties kaķi, kas medī vardi. Tomēr brīvi dzīvojošie kaķēni nav tik izvēlīgi attiecībā uz barību. Nesen žurnālā Nature Communications publicētā raksta autori nolēma aprēķināt, kādu daļu mājas kaķu uzturā veido dažādu dzīvnieku klašu pārstāvji. Pirmajā vietā ierindojās putni – 47 %, rāpuļi – 22 %, zīdītāji – 21 %, kukaiņi – 6 %, abinieki – 3 %. Aizsargājamās sugas veido 17 %.
Pētnieki paši nemedīja medījamos kaķus, bet izmantoja datus no citiem darbiem par šo tēmu, kas nozīmē, ka raksts par daļēji pieradinātu kaķu uzturu ir metaanalīze. Aprēķinātie procenti attiecas uz kopumā 2084 dzīvnieku sugām. Iespējams, ka rūpīgāki kaķu novērojumi varētu kaut kādā veidā mainīt šos skaitļus. Taču kopumā, ja kāds ir nopietni nobažījies par kaķu radīto spiedienu uz bioloģisko daudzveidību, ir vienkāršs veids, kā situāciju labot, turklāt tā, lai būtu apmierināti gan kaķi, gan saimnieki: pirms diviem gadiem mēs rakstījām, ka, lai mazie dzīvnieki mazāk iekristu kaķu ķepās, ar kaķiem vairāk jāspēlē un labāk jābaro.