Pētījums: Vidusjūras diēta var vājināt imunitāti

Populārā Vidusjūras diēta, kas kādreiz tika uzskatīta par vienu no veselīgākajām, varētu kaitēt imūnsistēmai. Norvēģu zinātnieki ir nonākuši pie šāda secinājuma pēc tam, kad salīdzināja dažādu diētu ietekmi uz Lielbritānijas brīvprātīgajiem. Pētījums publicēts Oxford Academic.

Norvēģu zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka Vidusjūras diētai ir būtisks trūkums, lai gan dietologi šo diētas veidu uzskata par vienu no veselīgākajām diētām. Viss ir atkarīgs no pārtikas sastāva, raksta Heroine. Vidusjūras diēta paredz ēst daudz augļu, dārzeņu, pilngraudu, riekstu un zivju. Sarkanā gaļa un piena produkti praktiski nav sastopami. Zivis satur maz piesārņojošo vielu, bet augļi, dārzeņi un graudaugi, kas nav bioloģiski audzēti, uzkrāj pesticīdus.

Norvēģu zinātnieki veica pētījumu, kurā salīdzināja dažādu diētu ietekmi uz brīvprātīgo veselību. Eksperti secināja, ka, lietojot uzturā lielus daudzumus pārtikas, kas audzēta ar pesticīdiem, var ievērojami pavājināties imūnsistēma.

Pētījuma ietvaros brīvprātīgie septiņas dienas ēda savu ierasto uzturu un visu, ko viņi ēda, atzīmēja pārtikas dienasgrāmatā. Pēc tam pētnieki paņēma viņu urīna paraugus un nosūtīja grupu uz divām nedēļām uz fermu Krētā. Tur daļa eksperimenta dalībnieku ievēroja Vidusjūras reģiona diētu – ar pārtikas produktiem, kas audzēti, izmantojot pesticīdus. Otra daļa ēda tikai bioloģisko pārtiku.

Zinātnieki atkal analizēja urīna paraugus, lai noteiktu, vai tajos nav mēslošanas līdzekļu piesārņotāju. Viņi atklāja, ka grupā, kas ēda ar pesticīdiem apstrādātu pārtiku, piesārņotāju līmenis urīnā bija 3 reizes augstāks nekā grupā, kas ēda ar parasto uzturu. Vidusjūras reģiona valstu diēta, kas bija bioloģiski audzēta, samazināja pesticīdu līmeni par aptuveni 90 %.

Pētījuma autori arī norāda, ka dažas no identificētajām kaitīgajām vielām ietekmē hormonālo vielmaiņu, vājina imūnsistēmu un samazina auglību.