Tas ir mīts, ka augsts holesterīns var būt tikai gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu. Augsts holesterīns var būt arī ģenētiski pārmantots no vecākiem – to sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju. Tā ir biežākā ģenētiski pārmantotā slimība, kas Latvijā varētu būt 7000 – 8000 pacientu, ņemot vērā slimības izplatību Eiropā (1 no 250 cilvēkiem), “Apollo.lv” vēsta kardiologs prof. Gustavs Latkovskis.
Ir svarīgi, ka ĢH diagnosticējam savlaicīgi un agri – ideālā gadījumā jau ap 5-6 gadu vecumu, bet nu noteikti 18-20 gadu vecumā jebkuram Latvijas iedzīvotājam jau vajadzētu būt skaidrībai, vai viņiem ir vai nav šī slimība.
“Lai gan varbūtība varētu škist maza – vienam no apmēram 250 iedzīvotājiem – , tā ir gana nozīmīga,” viņš vēsta.
Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes prof. Gustavs Latkovskis: “Diemžēl nav retums, ka šo slimību diagnosticē tikai pēc 35-45 gadu vecuma, un izrādās, ka ir jau attīstījušies smagi sašaurinājumi sirds artērijās vai pat miokarda infarkts, kas jau prasa invazīvas vai ķirurģiskas operācijas.
Ja slimību diagnosticējam un uzsākam ārstēt savlaicīgi, ir visas iespējas ļoti efektīvi pasargāt sevi no šīm komplikācijām un nodzīvot kvalitatīvu dzīvi, nebaidoties par riskiem veselībai un dzīvībai.
Ģimenes hiperholesterinēmijai raksturīgs ļoti paaugstināts holesterīna līmenis un paātrināta tā uzkrāšanās sirds artērijās. Izmaiņas sirds artērijās nereti tiek konstatētas jau sākot no 30 gadu vecuma. Lai arī šiem pacientiem ir ļoti augsts agrīna infarkta un pat nāves risks, šī slimība tiek diagnosticēta novēloti – Latvijā vidēji 44 gadu vecumā, lai gan optimāli to būtu atpazīt jau bērnībā.”
Kā savlaicīgi atklāt ģimenes hiperholesterinēmiju:
1. Noteikt piecus rādītājus asinīs (un to var darīt pat, ja pirms tam cilvēks ir ēdis): kopējo holesterīnu, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu, augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīnu, triglicerīdus un lipoproteīnu(a).
Ir būtiski katram pieaugušajam zināt savu holesterīna līmeni jau jaunībā – no 18-20 gadu vecuma. Par ģimenes hiperholesterinēmiju var liecināt: kopējais holesterīna līmenis asinīs virs 7 mmol/l vai tā sauktais “sliktais” holesterīns (ZBLH) virs 5 mmol/l.
2. Tāpat būtiski zināt, vai ģimenē tuvākajiem radiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām) agrīnā vecumā (vīriešiem līdz 55 un sievietēm līdz 60 gadiem) ir bijis miokarda infarkts, zināma holesterīna izgulsnēšanās artērijās, pēkšņas nāves gadījumi, stenokardija.
3. Būtiski, ka sirds slimību risku ir iespējams ļoti efektīvi novērst, ja to atpazīst un rīkojas savlaicīgi! Pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīviem medikamentiem var ārstēt arī kritiski augstu holesterīna līmeni, līdz ar to arī savlaicīgi samazināt un novērst agrīnu sirds un asinsvadu slimību komplikāciju riskus.
4. Ģimenes hiperholesterinēmijas pacientiem ir īpaši svarīgi ievērot arī veselīga dzīvesveida principus, tostarp, dot priekšroku veselīgam uzturam, kas iekļauj daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktus, zivis, olīveļļu, kā arī regulārām fiziskām kustībām, bet noteikti jāatsakās no smēķēšanas! Tomēr ar dzīvesveidu vien šo slimību nav iespējams ārstēt.
5. Ja holesterīns ir paaugstināts, vienmēr aicinām konsultēties ar ģimenes ārstu, bet izteikti paaugstināta holesterīna gadījumā (kopējais holesterīns >7 mmol/l un/vai ZBL holesterīns >5 mmol/l) vērsties Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistrā, zvanot: 25449674, darba dienās 8:30-17:00.
Šobrīd Latvijā atklāti vairāk nekā 550 pacienti ar ĢH diagnozi un vēl 530 pacienti ar iespējamu ĢH.
Ģimenes hiperholesterinēmija ir slimība, kuras pamatā ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu.
Galvenā ģimenes hiperholesterinēmijas negatīvā izpausme ir tā, ka cilvēks ar koronāro sirds slimību, kad holesterīns izgulsnējas sirdi apasiņojošās vainagartērijās, saslimst krietni agrāk nekā tas notiek vidēji citiem, un tas var notikt, pat ievērojot ļoti veselīgu dzīvesveidu.
Līdz 30 gadu vecumam ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā pacientu asinsvadi ir bijuši pakļauti jau tādai holesterīna “devai”, kā viņu vienaudžiem tas būtu tikai ap 60-70 gadiem. Tā rezultātā holesterīna izgulsnēšanās sirds artērijās notiek jau neparasti agrā vecumā, un sirds slimības – stenokardija, miokarda infarkti – nav retums pat trīsdesmitgadniekiem un četrdesmitgadniekiem, turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
