Trīs līdz četras reizes: Rīgas un Jūrmalas iedzīvotājiem draud zemes nomas maksas paaugstināšana

Četri procenti no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā, no 2025. gada 1. janvāra būs jāmaksā zemes īpašniekiem, kuri izmanto tā dēvēto dalīto īpašumu. Tieslietu ministre Inese Libinia-Egnere (Jaunā Vienotība) paskaidroja nianses vēstulē Seima Juridiskās komisijas vadītājam Andrejam Judinam no tās pašas premjerministra partijas.

“Jaunā kadastrālā vērtība tiks pamatota ar informāciju par nekustamā īpašuma tirgus vērtību laika periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam, nepārsniedzot 80 procentus no nekustamā īpašuma vidējā cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā. Kadastrālās vērtības izmaiņas nodrošinās arī to, ka zemes tiesiskais lietojums ir objektīvi saistīts ar zemi kā aktīvo vērtību. Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības izmaiņas būs atšķirīgas. Dažos gadījumos kadastrālā vērtība ievērojami palielināsies. Tādējādi palielināsies arī faktiskais lietošanas vērtības lielums”.

Kā piemērs ir minētas zemes izmantošanas izmaksas privātmājai Lielupē. Pašlaik tā ir 4728 euro gadā, bet pēc palielinājuma tā būs 17 906 euro gadā. Vai gandrīz pusotrs tūkstotis eiro mēnesī.

Savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem zemes nomas maksa palielināsies Mairoņos no pašreizējiem 135 eiro līdz 800 eiro, Lielupē – no 266 eiro līdz 1840 eiro, Vecrīgā – no 192 eiro līdz 400 eiro, Ģertrūdes ielas rajonā – no 192 eiro līdz 400 eiro.

Tomēr dažos Rīgas rajonos ir paredzēts pat samazinājums, piemēram, Purvciemā no pašreizējiem 88 eiro gadā līdz 74 eiro.

Tieslietu ministrija ir padomājusi arī par sekām: “Ja mājsaimniecībai pēkšņi rodas tik straujš regulāro izdevumu pieaugums, tas var novest pie būtiskas personas sociālās situācijas pasliktināšanās vai pat nespējas atmaksāt visus mājsaimniecībai nepieciešamos izdevumus. Tas, savukārt, var novest pie mājokļa zaudēšanas.”

Kāds ir secinājums? “Dodiet dzīvojamo ēku īpašniekiem pārejas periodu, kurā plānot turpmākās finansiālās darbības.”

Vai valsts var kaut ko darīt? Diez vai: “Kā saudzējošu tiesiskās aizsardzības līdzekli šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas no valsts prasītu papildu finanšu līdzekļus, nevar uzskatīt. Ja ar valsts iesaisti, piemēram, nodokļu atvieglojumu veidā, būtu jārisina jautājums par būtisku lietošanas maksas paaugstināšanu, tas nozīmētu ieņēmumu zaudējumus valstij”.

Tāpēc Tieslietu ministrija paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim “lietotāju nodevas būs atšķirīgas”.

Tieslietu ministrija arī anotācijā raksta, ka tā ir uzklausījusi biedrību “Zemes reformas komiteja” un “Tauta pret zemes baroniem” viedokli. Nu, redzēsim, kā lieta tiks atrisināta praksē…..