Valdībā otrdien, 21. martā, atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu marķējumu, cenu un atlaižu reklāmām, izplatīšanu azartspēļu un citās vietās.
VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām.
Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.
Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.
Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu “Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt”.
Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.
Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.
Tāpat tiks aizliegta alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāma, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī citās vietās ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.
Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Vienlaikus grozījumi paredz aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.) mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu, kā arī piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).
Ar izmaiņām paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.
Veselības ministre Līga Meņģelsone valdības sēdes laikā sacīja, ka rosinātie grozījumi ir maigi, tie ir saistīti tikai ar aizliegumu reklamēt cenu akcijas, nevis alkoholu kopumā. Vienlaikus ministre norādīja, ka viņa vēlētos ierobežot arī alkohola reklāmas sociālajos medijos, tomēr šo iesniegto projektu mērķis ir ierobežot spontānos alkohola iegādes lēmumus.
Lai ierobežotu alkohola reklāmas un līdz ar to arī patēriņu, Meņģelsone aicināja arī medijus, kas ir reklāmdevēji, iedziļināties reklāmas saturā, ne tikai tās izmaksā.
Savukārt runājot par aizliegumu par brīvu lietot alkoholu spēļu zālēs Meņģelsone sacīja, “man ir kauns, ka par to ir jārunā, jo tālāk vairs nav kur”.
Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis, komentējot alkohola došanu par velti, norādīja, ka aizliegums jau pastāv, savukārt Meņģelsone norādīja, ka alkohola degustācija pašreiz nav aizliegta.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka domājams, ka ar šiem Veselības ministrijas risinājumiem nepietiks un Ministru kabinetam ir jāmeklē veidi, kā mainīt situāciju, tomēr šis ir Veselības ministrijas piedāvājums, kā varētu sākt to mainīt.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka šis ierobežojums attieksies tikai uz medijiem kas reģistrēti Latvijā, savukārt ierobežojums neattieksies uz medijiem, kas darbojas mūsu reģionā, bet ir reģistrēti kādā citā valstī. Puntulis pauda bažas, ka šis lēmums varētu negatīvi ietekmēt Latvijas medijus.
Latvijas Sabiedrības Veselības asociācijas valdes locekle Iveta Pudule sacīja, ka apgalvojums, ka ierobežojot Latvijas elektroniskos medijus mēs dodam lielāku vaļu starptautiskajiem medijiem, ir centrālie maldi, ko alkohola industrija cenšas sēt sabiedrībā, jo “Facebook”, “Youtube”, “Instagram” ievēro vietējo likumdošanu, un, ja ir aizliegums, tad šīs reklāmas nenonāk arī šajās vietnēs.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska diskusijā sacīja, ka no NEPLP puses apšauba grozījumus, “ne jau tāpēc, ka tos nevajadzētu, tomēr šobrīd neatbalsta jo uzskata, ka tie nesasniegs mērķi, jo attiecas tikai uz daļu vietējo spēlētāju – vietējo mediju”.
“Katrs eiro ietekmē kvalitatīva satura veidošanu vietējos medijos. Šiem ierobežojumiem būtu jātiecas arī uz mazumtirdzniecības vietām un uz šo vietu interneta vietnēm,” sacīja Kalderauska.
Tāpat viņa norādīja, ka pašreiz ir arī ārkārtīgi grūti ir izkontrolēt sociālos medijus, piemēram, “TikTok”, kur tiek reklamēts alkohols, jebkādos veidos. Kā arī pašlaik piedāvātie grozījumi nekādā veidā neietekmē citās valstīs reģistrētas televīzijas programmas, ko rāda arī Latvijā. Ja reģistrācijas valstī šādu aizliegumu nav, tad viņi var turpināt reklamēt.
Vienlaikus Latvijas reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa valdības sēdes diskusiju laikā norādīja, ka esošais regulējums nerisina problēmu, joprojām paliek spēkā alkohola cenu un atlaižu reklamēšana tirdzniecības vietās. “Šādi nonāksim situācijā, kad veikali, tostarp interneta veikali kļūs par ekskluzīvām alkohola cenu un akciju vietām, bet tas šādi nerisinās situāciju”.
Tāpat sēdes diskusiju laikā komentējot Latvijas alkohola patēriņu, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka ir jāņem vērā Igaunijas pierobežas tirdzniecība, kas Latvijas kopējo patēriņu samazina. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir nopietni ir jāstrādā ar valsts izglītības līmeni un jāizglīto cilvēki par atbildīgu alkohola lietošanu.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sēdē sacīja, ka lai arī atbalsta ministrijas mērķi, “risinājums, kas nonācis līdz Ministru kabinetam, ir gaužām nožēlojams un tas nesasniegs mērķi. Trūkst izvērtējuma, nav plāna un nav arī paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums”.
“Risinājumi nav jēgpilni un efektīvi, tomēr tie uzliek pienākumu ražotājiem izveidot jaunas etiķetes un ieguldīties finansiāli,” norādīja Indriksone.
Vienlaikus viņa sacīja, ka nešaubās par to, ka veselības nozare strādā pie dažādiem risinājumiem, tomēr neredz kurai mērķauditorijai trāpīs šie grozījumi, bet tie ietekmēs ražotāju.
Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece atbildot uz Ekonomikas ministres sacīto norādīja, ka iniciatīva grozījumiem abos likumos izriet no alkohola ierobežošanas rīcības plāna, kas Ministru kabinetā apstiprināti jau 2020.gadā. Kā arī “likumprojekts ir slīpēts un skaņots vairākas reizes, tāpēc teikt, ka likumprojekts nav kārtīgi izstrādāts nav nekāda pamata”.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) valdības sēdes diskusiju laikā norādīja, ka ir jāsaprot kāds ir kopējais mērķis un sacīja, ka “situācijā, kad mēs pēc būtības gribam samazināt alkohola patēriņu Latvijā, mēs uzklausām nozares, kuras nebūs ieinteresētas samazināt šo tirgu”.
Diskusijas noslēgumā Kariņš pauda, ka “ir neliels kauns un drusku dusmas,” par garo diskusiju, jo Ministru kabinetam ir nopietnākas problēmas, ko risināt.
Kā ziņots, VM apzinās, ka likumprojektos iekļautie grozījumi paredz virkni ierobežojumu, kas ietekmēs un radīs izmaksas uzņēmējiem – alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem, Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumiem, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietām, azartspēļu organizēšanas vietām. Tomēr sociālās un veselības izmaksas un zaudējumi, kas rodas lietojot alkoholisko dzērienu un rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, gan visai sabiedrībai, ir lielākas, ko apliecina līdz šim veiktie pētījumi un arī finanšu aprēķini, apgalvoja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
