Grani.lv vajadzēja nedēļu, lai to izdomātu. Izmeklēšana par noslēpumaino kaķu pazušanu noveda pie šokējoša atklājuma un deva pilnīgi negaidītu rezultātu.
Oktobra beigās, atgriežoties mājās pēc nedēļas atvaļinājuma, pamanīju neparastu attēlu. Pagalma kaķi dienas laikā sēdēja uz koka. Es prātoju, kāpēc tas varētu notikt. Es nekad agrāk par viņiem to nepamanīju. Es domāju, ka būtu jauki nopirkt viņiem pārtiku. Kaimiņš, kurš viņus regulāri baroja, aizgāja uz vairākiem mēnešiem.
Tad viss kaut kā sāka griezties. Pēc pāris dienām nopirku kaķu barību. Un es atklāju, ka mūsu pagalmā vairs nav kam pabarot. Četri vai pieci kaķi, kas iepriekš bija iekrituši acīs, pazuda. Es izgāju ar ēdienu pa dienu, vakarā un naktī. Un tikai trešajā dienā ap deviņiem vakarā ieraudzīju šausmīgi kalsnu, melnu kaķi. Kaķis bija šausmīgi nobijies un pastāvīgi skatījās apkārt. Labi, viens tika atrasts, kur ir pārējie?
Es nogaidīju vēl pāris dienas un sāku noskaidrot, kur atrodas mūsu kaķi?
jautāju sētniekam. Viņa arī tos neredzēja, ne dzīvus, ne mirušus. Fakts ir tāds, ka iepriekšējā dienā mājā, kurā es dzīvoju, šķita, ka kukaiņi ir saindēti. “Varbūt kaķi saindējās tajā pašā laikā?” – jautāju mūsu sētniekam. Bet tad būtu bijuši kaķu līķi, bet nebija.
Nebija vajadzības nevienam viņus vest uz patversmi. Visi mūsu kaķu tēviņi ir sterilizēti.
Ar jautājumu, kur mūsu kaķi varēja doties, vērsos pie brīvprātīgās Žannas, kura jau sen ir iegrimusi Daugavpils klaiņojošo kaķu koloniju glābšanā Daugavpilī. Es izklāstīju situāciju. Žanna brīdi padomāja. Viņas sākotnējais pieņēmums, ka kaķi varētu būt ieslēgti pagrabā, neapstiprinājās. Bet viņas otrā versija: “Varbūt tur parādās lapsas?” trāpīja naglai uz galvas. Es tiešām vasarā redzēju lapsu pie savas mājas, un ne reizi vien. Tad es uztraucos par gulbjiem un pīlēniem (mana māja atrodas Gubiščes ezera krastā). Es nekad pat nedomāju par kaķiem.
Kad es mērķtiecīgi sāku jautāt kaimiņiem par lapsām, kas parādās pie mūsu mājas, es atradu aculieciniekus, kuri nesen bija redzējuši kaķus bēgam no lapsas un kāpjam kokos.
Žanna ieteica: “Ir tikai viena izeja: nopirkt pāris kilogramus vistu kaklu un izmest tos netālu no meža joslas vai netālu no vietas, kur parādās lapsa. Viņa pati aizrīsies, bet labi barotā lapsa kaķus neaiztiks. Jūs varat iegādāties lētus konservus suņiem, gaļas atgriezumus, tesmeņa gabalus – visu jēlu, ko kaķi neēd.”
Es par to domāju un nolēmu, ka diez vai to darīšu. Barot savvaļas dzīvnieku, kurš, iespējams, ir apēdis visus vietējos kaķus, man ir par daudz.
Kad šis pusdetektīvais stāsts par pagalma kaķu pazušanu man bija skaidrs, stāstā notika negaidīts pavērsiens. Acīs iekrita ziņa no Daugavpils Murrā biedrības:
“Pie cilvēku vienaldzības var pierast, mūsu realitātē tas diemžēl nav tas sliktākais. Bet saprast un pieņemt apzinātu nežēlību pret neaizsargātu mazu radību? Tas ir ārpus visas saprašanas. Kādā no Daugavpils mikrorajoniem kāds morālais briesmonis (citādi viņu nevar nosaukt) šauj pa kaķiem ar bisēm. Policijai jau saņemti vairāki ziņojumi. Mēs fiziski nevaram nosargāt visus ielas kaķus, tāpēc tagad cīnāmies ar sekām… Šobrīd mūsu aprūpē atrodas mazulis, kuru briesmīgā stāvoklī atrada viens no vietējiem iedzīvotājiem un nogādāja klīnikā. , no kurienes viņa jau ir atbraukusi pie mums. Piecus mēnešus vecajai kaķenei pie mugurkaula bija iekļuvušas vairākas granulas, kas viņai izraisīja smagus neiroloģiskus traucējumus.
Un burtiski stundu pēc tam, kad es to izlasīju, pulksten 23:30, es dzirdēju skaidras šaušanas skaņas (tādas sakritības gadās!). Piecu minūšu laikā tie bija 5 vai 6. Zvanīju un ziņoju policijai. Pēc stundas viņi man atzvanīja un teica, ka neviens cits nav vērsies policijā par apšaudi Kožzavodā.
Nākamajā dienā jautāju Valsts policijas preses sekretārei par šaušanu un šāvēju, kurš ar pneimatisko ieroci šauj uz kaķiem. Viņi man atbildēja:
“Valsts policija ierosināja krimināllietu par kaķu šaušanu Kalkuņos. Iedzīvotāji vērsušies policijā ar iesniegumu un nozīmēta ekspertīze.
Ziņojums par šāvienu nav apstiprināts. Skaļā skaņa, iespējams, bija krītoša metāla skaņa. Šāvējs vēl nav atrasts.”
Izskatās, ka man vajag nomierināties. Bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nedarbojas. Varbūt kāds no mūsu lasītājiem 13. novembrī pulksten 23.30 Kožzavodas apkaimē dzirdēja šāvienu skaņas un precīzi zina, kas tas bija? Lūdzu, dariet mums to zināmu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
