Kā jūs varat kaitēt savai veselībai, kļūstot atkarīgi no kafijas, pat neapzinoties to, raksta doctorpiter.ru.
Kafija no rīta daudziem cilvēkiem ir obligāta prasība. Ja, nobaudot tasi aromātiskā atsvaidzinošā dzēriena, jūs aizmirstat par to līdz nākamajam rītam, apsveicam – jūs esat mērens kofeīna dzērājs.
Taču, ja jūs nevarat iedomāties dzīvi bez kafijas un dzerat to, kad vien vēlaties, ir vērts uzdot sev jautājumu, vai tas nav kaitīgi jūsu veselībai.
Ir pierādīts, ka kafija ir veselīga – tai piemīt antioksidantas un pretiekaisuma īpašības, kā arī tā samazina neirodeģeneratīvo slimību risku. Bet tikai tad, ja to dzerat pareizi.
Lūk, visbiežāk pieļautās kļūdas, dzerot kafiju, kuru nezināšana var izraisīt ļoti nepatīkamas blakusparādības.
Pārāk daudz kafijas dzeršana
Kafija – gan melnā, gan ar pienu – ir veselībai labvēlīga, ja dzerat to mērenā daudzumā. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Nutritional Neuroscience Journal, vairāk nekā sešu tasīšu kafijas dzeršana dienā ir saistīta ar mazāku kopējo smadzeņu tilpumu un par 53 % palielina demences, Parkinsona un Alcheimera slimības attīstības risku.
Pēc zinātnieku domām, pieaugušam cilvēkam, kuram nav hronisku slimību, maksimāli dienā drīkst izdzert 400 mg kofeīna. Tas ir vidēji 3-4 tasītes 250 ml kafijas pupiņu. Šķīstošajā kafijā ir daudz mazāk kofeīna.
Tas, cik daudz kofeīna ir dzērienā, ir atkarīgs no tā, kā dzēriens ir pagatavots – espresso no kafijas automāta, dzēriens no franču preses vai geizera kafijas automāta atšķirsies gan pēc stipruma, gan enerģētiskajām īpašībām.
Kafijas dzeršana vakarā
Kafija no rīta uzmundrina un palīdz mazināt miegainību dienas laikā, taču vakarā ar to vajadzētu būt uzmanīgiem. Kofeīns ilgstoši saglabājas asinīs. Eksperti uzskata, ka kafijas tasītē esošajam kofeīnam ir nepieciešamas vismaz 10 stundas, lai tas izzustu, raksta Times Now.
Ja dzerat kafiju naktī, jūs nevarēsiet labi izgulēties. Tikmēr miega trūkums kaitē veselībai un imunitātei kopumā.
Zinātnieki arī brīdina, ka pārmērīgs kofeīna daudzums smadzenēs palielina beta amiloīda – olbaltumvielas, kas saistīta ar kognitīvajiem traucējumiem un Alcheimera slimību – uzkrāšanos.
Kafijas dzeršana ar cukuru
Pārtrauciet “dzert” cukuru – arī kā daļu no kafijas – ārsti nebeidz atgādināt. Saskaņā ar Hārvarda Medicīnas skolas zinātnieku pētījumu, kas publicēts žurnālā Clinical Interventions in Aging, pārmērīga cukura lietošana var samazināt smadzeņu izmēru un negatīvi ietekmēt funkcionālos savienojumus.
“Pārmērīgs cukura daudzums uzturā izraisa insulīna rezistences apburto loku, izraisa iekaisuma citokīnu izdalīšanos, bojā asinsvadus un aktivizē imūnsistēmu šo vietu atjaunošanai. Tas nopietni traucē tās darbu, un organisms kļūst neaizsargātāks pret tiem pašiem vīrusiem,” saka profesors toksikologs Mihails Kutušovs. – Cukurs palielina arī lipīdu savienojumu veidošanos. Tas palielina asins viskozitāti, palielinot trombozes risku.
Sāciet ar pakāpenisku cukura daudzuma samazināšanu kafijā – tā būs vieglāk pilnībā atteikties no šīs neveselīgās piedevas.
Dzert maz ūdens
Ja esat kafijas dzērājs, bet jums nepatīk dzert ūdeni, jūs pieļaujat nopietnu kļūdu – jūs riskējat ar dehidratāciju, kas var kļūt par īstu veselības katastrofu.
Kā norāda uztura speciāliste, kafija ir diurētisks līdzeklis, tāpēc par katru kafijas tasi vajadzētu izdzert glāzi tīra ūdens. Pretējā gadījumā šķidruma trūkums ietekmēs ne tikai jūsu ādu, bet arī gremošanu, enerģijas līmeni, uzturvielu uzsūkšanos un pat locītavas.
Karstas kafijas dzeršana
“Dzēriens 80 grādu temperatūrā var izraisīt nopietnus barības vada jutīgās gļotādas šūnu apdegumus,” saka ģimenes ārste Debora Lī. Speciālistes vārdus apstiprina pētījums, kas publicēts žurnālā “Clinical Nutrition”. Tiem, kuri dzēra “karstu” vai “ļoti karstu” kafiju, bija 5,5 reizes lielāks barības vada vēža saslimšanas risks.
