Latvijā 46% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, aģentūru LETA informēja “SEB bankas” pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Savukārt vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju atzinuši, ka visdrīzāk nespētu atpazīt, vai internetbankas lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta vai viltota, secināts aptaujā.
Pēc aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi spētu atpazīt krāpniecisku īsziņu vai vēstuli, bet varētu uzķerties uz krāpniecisku zvanu. Savukārt 16% norādījuši, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, bet varētu uzspiest uz saites, kas atsūtīta īsziņā vai vēstulē.
Tajā pašā laikā 8% respondentu atzinuši, ka viņi nezina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli.
“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norāda, ka 54% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņi noteikti spētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri.
Aptaujas dati liecina, ka 20% respondentu drīzāk nevarētu atpazīt, vai lapa, kas atvērās, nospiežot uz saites, ir īsta. Savukārt 5% noteikti nevarētu atpazīt viltus internetbanku. Vēl 14% aptaujāto atzīmējuši, ka viņi īsti nezina, vai spētu atpazīt lapu, ko izveidojusi krāpnieki.
Iedzīvotāju aptauju Latvijā, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2023.gada martā veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
