Zoopsiholoģe Darja Neukina dalās ar padomiem, kas palīdzēs suņu īpašniekiem atradināt savus mīluļus no košļāšanas.
“Suņiem ir ierasts izmēģināt dažādas lietas – tā viņi iepazīst pasauli. Taču viena lieta ir izmēģināt lietas, bet cita – sistemātiski izjaukt dzīvokli. Šādai uzvedībai var būt dažādi iemesli,” viņa teica. Viņa sacīja, ka kucēni zobu maiņas laikā pārsvarā visu košļā. Tas ir pilnīgi normāli četru līdz sešu mēnešu vecumā. “Kucēna telpa ir jāierobežo, atņemot visus bīstamos un viegli pieejamos priekšmetus un nodrošinot viņu ar pietiekami daudz rotaļlietām. Šajā vecumā ir svarīgi iemācīt sunim komandas “Fū!” un “Nē!”, lai nākotnē izvairītos no problēmām,” iesaka zoopsihologs.
Vecāki mājdzīvnieki var postīt īpašumu vientulības, garlaicības vai vēlmes pēc uzmanības dēļ. “Pirmajā gadījumā suns ir stresā par to, ka atrodas prom no saimnieka, un, košļājot lietas, cenšas nomierināties. Šajā gadījumā ir jāstrādā ar tā saukto “separācijas trauksmi”, pakāpeniski pieradinot suni būt vienam,” skaidro Darja Ņeikina. Garlaicību koriģē ar interesantām aktivitātēm, piemēram, šņaucamo paklājiņu un automātisko bumbiņas mešanu. Tomēr, ja iemesls ir uzmanības pievēršana, tas liecina, ka saimnieks nepievērš dzīvniekam pietiekami daudz laika.
Kāds suņu psihologs teica, ka košļāšana var rasties, ja suns nesaņem pietiekami daudz kustību. Šādā gadījumā ir jāpalielina pastaigu laiks un jāpadara tās dinamiskākas. “Tāpat suns var košļāt lietas, ja mājā ir kāds cits mājdzīvnieks, kurš ir rādījis piemēru, ka tas ir “atļauts”. Vai arī saimnieks pats dod vecas lietas košļāšanai, neapzinoties, ka nav nekādas atšķirības, vai sunim ir vecas vai jaunas čības – viņš tās visas sakošļās,” brīdina eksperts.
Zoopsihologs uzsvēra, ka ir pilnīgi bezjēdzīgi un neefektīvi dzīvnieku sodīt, sist vai bārt pēc nozieguma, kad suns jau ir aizmirsis, ko darījis. “Viņam šajā brīdī jūs esat neadekvāta būtne, kurai nav skaidrs, kāpēc jūs viņu bārāt, un tas noteikti negatīvi ietekmēs mājdzīvnieka uzvedību nākotnē. Jūs varat aizrādīt sunim tikai tad, ja pieķerat viņu pie pārkāpuma,” rezumē Darja Noikina. Ja problēmu nevarat atrisināt paši, jums vajadzētu sazināties ar kinologu vai zoopsihologu.